Akmens kumeļš

Raugoties kumeļam līdzīgā mākonī,
Kumeļš, kas akmenī slēpts,
Sapņo, ka spēs kādu dienu tas piecelties,
Auļos pa pļavām kā vējš...

Trauksies vēl ātrāk par vēju,par mākoņiem,
Kuri par viņu, šķiet, smej,
Jo viņš no akmens,bet pelēki akmeņi,
Guļ,neviss sapņo un skrej.

Neliegsim sapņot, jo varbūt šo kumeļu
Nobūris burvis ļauns,
Kurš, nākot negaisam, mākoņu rumakā
Pērkona smiekliem trauc.