Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mēs nezinām...

Mūs abus šodien aicina sev līdz,
Caur gaišiem,nezināmiem,zvaigžu vārtiem..
Mēs ejam caur*šiem-noticot viens otra vārdiem,
Bet tikai nezinām un nesaka neviens mums-kas gaida rīt...
Tu saspied manu roku ciešāk,davā savu sirdi,lai sapņi neizgaist..
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2009-03-14 17:29 
Tu tak vēl neesi paģiras salāpījis! Diena iet uz vakaru,drīz pirts.
 wip4  2009-03-14 18:12 
Katrs rīts nāk ar jaunu cerību.:)
 assortina  2009-03-14 18:21 
Nepateiks gan!!
 Vejslota  2009-03-14 18:32 
Šis laikam veltījums preciniekiem!? :O))
 netaakaavisi  2009-03-14 18:42 
Sapņiem ir tāda tendence,
ka tie gan mēdz izgaist,
gan arī piepildīties...:))
Lai
Tev tiek tas otrs variants..:)
 __MATRIX__1960  2009-03-14 18:44 
Liels paldies! Lai visiem izpildās!
 Naktsvijole_es  2009-03-14 19:42 
divu siržu zvaigžņu ceļs...Lai piepildās un zvaigznes nebeidz mirdzēt!!
 hefny  2009-03-14 19:45 
patika.
 klusaisMiileetaajs  2009-03-14 21:09 
Dāvātai sirdij kardiogrammu netaisa. :))
 __MATRIX__1960  2009-03-14 23:57 
Tik tiešām veltījums preciniekiem..
Tikai ko paņemt pūrā?
Vai nemieru-kā negaisā
sakulta jūra..
Vai mīlestību,kas kvēlot spēj karstākā-liesmā!..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?