Mēs-māmiņai

Māmiņas pirksti, kad pieskaras matiem,
Lūdzu, lai viņa man palīdz tos sapīt,
Kaut arī pašai pīt bizes nav grūti,
Māmiņai skarot, es mīļumu jūtu.

Kad esmu bēdīgs,to māmiņa mana,
Nevaicā,pieglauž pie auguma sava,
Noņem tā smagumu,norit man asra,
Pastāstu,stāstot tiek izeja rasta.

Dalos ar māmiņu bēdās un priekos,
Piedod,ka bieži tev uztraukties lieku,
Es tikai izaugt tev līdzīga tiecos,
Ja man kas neveiksies,māmiņa piedos.