Lūgums

Tu lūdz, lai vairāk nerakstu tev dzeju,
Neko vairs taču nevar izmainīt.
Ar vārsmām nenomazgāt rievas sejā
Ko iezīmējis nesagaidīts rīts...

Tu šoreiz sāpes neturēji sevī,
Kaut nenolija sūras asaras.
Reiz solīju, ka neatstāšu tevi,
Ka atnāks ziedos mūsu vasara...

Ja šoreiz vēl tu noticēt man spētu,
Tik daudzreiz palika, kas nepateikts,
Tad sapni aizmirst varbūt negribētu
Un mūsu stāsts tad būtu nepabeigts...

Es lūdzu – nenosvītro gaišās dienas,
Un nesaki man – esi tikai draugs.
Es lūdzu - piedod vēl šo reizi vienu,
Lai atkal piepildās, lai atkal mīla sauc.

Tu lūdz, lai vairāk nerakstu tev dzeju...
Nu ko, tad manī apklusis būs viss,
Ko kādreiz lasīji ar kvēli sejā,
Kad degām mīlestības ugunīs...