Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Zudušais prāts
Nemiers, kā asinis manās dzīslās plūst.
Jūtu, kā dvēsele jau ārā žūst. Miesa izkaltusi, mīla pūst. Liekas, ka nelabi ap dūšu man kļūst. Vijolītes kā novītušas stāv, Uz galda, pie sveces, kura mirstoši blāv. Klusumā apsēžos,domas man nav. Kurp doties? Ko meklēt? Vai es būšu tavs? Galds kā nosēts ar asarām lielām. Iešu es klaiņot pa neprāta ielām. Taču dodoties prom, pamanu es Nav man vairs miesas un dvēseles.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|