Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nekas nav tā kā izskatās
Baznīcas durvis pusvirus vērtas
Tornis līdz debesīm smaili tur. Tur asinis lietas, sievietes pērtas, Nezinu, vai doties turp. Mācītājs man māj ar roku, Sakot, lai es nāku klāt. Es to uztveru kā joku, Jo nevaru grēkus nomazgāt. Grēkojis esmu, un ļoti daudz. Nevēlos tāpēc doties tur iekšā. Taču prāts mani velk un kurpes klaudz, Lai stātos visvarenā priekšā. Izsūdzot grēkus, saprotu es, Šeit atstātas cilvēku likstas, Šeit atdusas ļaundaru dvēseles, Kuras tiek mūžīgi sistas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|