Es esmu Vētra!

autors: mezhoniigaa [dzejoļi]

Es lieku jūrai bangoties,
Es lieku cilvēkiem baidīties,
Jo esmu varena,
Jo man ir spēks.

Es klīstu pa pasauli
Un redzu tik daudz
Pirms manis ir laime,
Pēc manis nekā...

Neviens mani negaida,
Neviens mani nesauc
Tik dzirdu, kā raud,
Tik redzu, kā bēg.

Es mērojos spēkiem
Ar jūru, ar mežu,
Bet nav, kas mani uzveic,
Un nav arī, kas saprot...

Un tomērt man sāp,
Ka nemīl neviens,
Ka esmu negaidīta,
Ka vārdiem nolādēta...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-03-07 17:52
Tu gan esi skaista..! :) Es jau paspēju iemīlēties, tāpēc pēdējo pantu strīpo ārā! :))
Plaanpraatinjsh	2009-03-07 18:17
Kas tad Tevi tā nolād?Man patīk vētra.
tavssargs	2009-03-07 18:35
Vot, kad nāks Zarnu maiss ar klizmu, tad gan būs vētra! Par vētru, ko taisa atombumba, nav vērts pat runāt.
GedertsPiebriedis	2009-03-07 19:58
Dzejnieks ir viens no retajiem cilvēces pārstāvjiem, ko dievs apveltījis ar brīnišķīgu spēju radīt nereālas attiecības, neesošu pasauli, kā arī iespēju iemiesoties dzīvniekos un citās dabas parādībās, par ko vēsta arī šis burvīgais poētikas darbs.
Vejslota	2009-03-07 20:45
Man arī patika! :))
assortina	2009-03-07 21:08
:) Smuks tēlojums!
hefny	2009-03-07 21:44
"Tu esi mana vētra, mans ugunsgrēks. Tu man aptumsums. Un mans vājums. Tu man mīla. Vēlā. Esi."
Burve77	2009-03-08 01:48
šis ir labs.
kwazimorda	2009-03-08 10:21
Un no tādas kāds bēg?KM noteikti nē...:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!