Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Cilvēce
Visa cilvēce-aizejiet bojā,
apaudziet sūnām un kļūstat par zemi Aizgāja viens,aizgāja otrs, bet palika dusmas,kas neapaug sūnām Un,kad no zemes grib spēku smelties, tad apraujies pusē uz lāpstas zemi redzot. Un es ienīstu cilvēci dzīvo un beigto Un es atkal gribu ar lāpstu sev sist Bet atkal ir jācīnās,jādzīvo,jāmīl Kaut gribas uz mirkli sev pašai būt Nav miera un nemiera starp cilvēci dzīvo, Vien dusmas,skaudība,asaras,sēras. Tik nevajag meklēt īsto un labo, Jo atkal var attapties zemi rokot.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|