Vēlā...

autors: bariss [dzejoļi]

Mana mīlestība izsmelta nav,
Ar savām skumjām atkal tiekos,
Tik vārdus neminu izteiktus jau,
Bet vienīgo, pareizo vietā lieku.

Tevi ieraudzīju atnākam reiz,
Viens solis - un kopā divi ietu...
Es laikam paliku nepareizs
Un vētīju gaismu ar cauru sietu.

Citu soļu balsis neklausos vairs -
Vien klāju sevi ceļā tavā.
Tu esi vajadzīga kā gaiss,
Ko sajūtu ieplūstam krūtīs savās...

Alkas nerimstošas sajūtu es,
Kaut tevi nesastapu pirmo...
Tu ilgi gaidīto dāvanu nes -
Liec aizmirst gadus un matus sirmos.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
smaidamirklis	2009-03-06 07:59
Neteikti vārdi plūst Kā upe viļņojoši rāma. Lai plūst, lai līst Sirds traukā trauslā un maigā. To sargāt kristāldzidru- Visgrūtākais uzdevums. Kļūdu labojums nenoslēps Tā plaisājumu niecīgu. Dzīvo tā, kā sirds Tev liek, Strādā tā, kā tikai Tu proti,- Viss savās vietās nostāsies, Kristāldzidruma brīnumā lūkosies!
Plaanpraatinjsh	2009-03-06 08:17
Nav,nav izsmelta - tas jau redzams kā nemitīgi veidojas poēmas par to tēmu.
Vejslota	2009-03-06 09:37
Skaisti, ka tā! :)
straume22	2009-03-06 10:38
Smel cik gribi, Pat ar kausu, Kad tās nav vairs Pietrūkst gaisa.
wip4	2009-03-06 11:57
...zināt un just sava neprāta spēku un lieliskumu..Sirmiem matiem ar to nav nekāda sakara.:)
klusaisMiileetaajs	2009-03-06 16:36
Ja parādās sirmi mati, tad gribēšana nemazinās, bet varēšana gan, un jāuzmanās no pārpūles. :))
tavssargs	2009-03-06 16:52
Beidzot vienu sirmgalvi pierunāji, ko?
hefny	2009-03-06 18:41
Vai tiek stārķa pienesums nests?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!