Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlā...


Mana mīlestība izsmelta nav,
Ar savām skumjām atkal tiekos,
Tik vārdus neminu izteiktus jau,
Bet vienīgo, pareizo vietā lieku.

Tevi ieraudzīju atnākam reiz,
Viens solis - un kopā divi ietu...
Es laikam paliku nepareizs
Un vētīju gaismu ar cauru sietu.

Citu soļu balsis neklausos vairs -
Vien klāju sevi ceļā tavā.
Tu esi vajadzīga kā gaiss,
Ko sajūtu ieplūstam krūtīs savās...

Alkas nerimstošas sajūtu es,
Kaut tevi nesastapu pirmo...
Tu ilgi gaidīto dāvanu nes -
Liec aizmirst gadus un matus sirmos.

Viedokļi par dzejoli
 smaidamirklis  2009-03-06 07:59 
Neteikti vārdi plūst
Kā upe viļņojoši rāma.
Lai plūst, lai līst
Sirds traukā
trauslā un maigā.

To sargāt kristāldzidru-
Visgrūtākais uzdevums.
Kļūdu labojums
nenoslēps
Tā plaisājumu niecīgu.

Dzīvo tā, kā sirds Tev liek,
Strādā tā, kā
tikai Tu proti,-
Viss savās vietās nostāsies,
Kristāldzidruma brīnumā
lūkosies!

 Plaanpraatinjsh  2009-03-06 08:17 
Nav,nav izsmelta - tas jau redzams kā nemitīgi veidojas poēmas par to tēmu.
 Vejslota  2009-03-06 09:37 
Skaisti, ka tā! :)
 straume22  2009-03-06 10:38 
Smel cik gribi,
Pat ar kausu,
Kad tās nav vairs
Pietrūkst gaisa.
 wip4  2009-03-06 11:57 
...zināt un just sava neprāta spēku un lieliskumu..Sirmiem matiem ar to nav nekāda
sakara.:)
 klusaisMiileetaajs  2009-03-06 16:36 
Ja parādās sirmi mati, tad gribēšana nemazinās, bet varēšana gan, un jāuzmanās no
pārpūles. :))
 tavssargs  2009-03-06 16:52 
Beidzot vienu sirmgalvi pierunāji, ko?
 hefny  2009-03-06 18:41 
Vai tiek stārķa pienesums nests?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?