Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

spēle

es metu acis uz pirkstiem taviem
ar mazajām spalviņām
mēs pieglaužamies viens otram tuvu
vēl nenosirmojušām galviņām

tavas rokas tik krāsainos rakstos
pār melnbaltiem taustiņiem slīd
tu spēlē mani
tu manī spēlē
tik labi šobrīd

tas viss ir tik mīļi un vienkārši
neko jaunu jau neizdomāsi
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-03-05 07:16 
Varu saderēt, ka PLP šitais baigi patiks! :))
 straume22  2009-03-05 09:09 
Rociņas krāsainos rakstos? Oho!(lv.)
Mīļotais strādā profesionāli-ar cimdiem.
 Vejslota  2009-03-05 09:17 
Gan jau, ka ir kādi oriģināli skaņdarbi, kas sarakstīti tikai vienas krāsas
taustiņiem, bet liekas, ka vissmalkākās nianses var sniegt un izbaudīt, izmantojot
abas krāsas. :))
 pidulis  2009-03-05 10:13 
Cimdi rokās tāpēc, ka pirksti ir pārāk spalvainiD
 straume22  2009-03-05 12:32 
Vai arī rokas garas...
 Plaanpraatinjsh  2009-03-05 13:09 
klM, tā arī ir un neredzu pamatu ironijai.
 malva  2009-03-05 13:57 
straumes kundze un piduļa kungs, tā vien liekas, ka man ir iemesls rakstīt atkal kaut
ko par latviešu valodu. Jūsu gadījumā - par homonīmiem. Nu vismaz par RAKSTIEM (par
tiem kopotajiem grāmatu plauktā un par tiem, ko var izdejot, vai par tiem
KRĀSAINAJIEM, ko var izslīdēt roka ...). vai arī ķiploki vairāk jums jāēd. runā, ka
tie stimulējot ne tikai orgānu, bet arī smadzeņu darbību
 ZARNU_MAISS  2009-03-05 15:00 
Patika pēdējās divas rindiņas. Es arī neko jaunu neizdomāšu.
 Vejslota  2009-03-05 15:00 
Tas būs īsspalvu suns uz klavierēm! :))
 straume22  2009-03-05 16:17 
malva tiko no Saeimas.Obožaju gudrus ķiploku saēdušos latviešu cilvēkus.
 vanadziene  2009-03-05 19:38 
Spēlēt vajag četrrocīgi-vienam otru...:))
 diletants  2009-03-05 19:47 
Man liekas, lielas starpības nav - vai tad uz sievietes ķermeņa nevar nospēlēt
skaistāko etīdi, tā pat kā uz instrumentu instrumenta - klavierēm? Tikai mazliet
iedvesmas un talanta...:)
 assortina  2009-03-05 20:38 
Es piekrītu Diletantam!! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?