Serenāde

autors: bariss [dzejoļi]

Kad rudens vēji dzedros glāstus
Caur lietus asarām grib sniegt,
Tik gaišais smaids bez vārdiem stāsta,
Ko lūpas klusējot grib liegt...

Tavs noslēpums ir tavās acīs,
Kas gaismu izstaro un mirdz...
To atklāt vēlēsies reiz pati,
Kad klausot sirdij dosies līdz.

Būs kopā mūsu rūgtie rīti,
Un novakares nespēs šķirt,
Būs naktīs sapņi kopā vīti,
Līdz tumsa dienas gaismā irs...

Laiks savīs kopā mūsu dienas
Ar prieku, skumjām, vilšanos,
Cels reizēm neticības sienas,
Liks ciest un nopelt bijušo...

Lai ērkšķiem klāts būs ceļš pie tevis,
To nezūdoties iešu es.
Pats reizēm apskaudīšu sevi,
Ka esi man uz pasaules...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2009-03-04 13:05
(Caur asarām aizgrābti) Lieliska dzeja!!!!!!!!!!
Naktsvijole_es	2009-03-04 13:34
skaisti,bariss,ļoti...
smaidamirklis	2009-03-04 13:53
Rakstīts no sirds uz sirdi- pārāk skaisti un jauki! Jā, vari apskaust pats sevi par savas sirds un dvēseles daiļumu!
lavanda3	2009-03-04 14:03
jauki, ticu, ka tiešām būsiet reiz kopā..:)
wip4	2009-03-04 14:08
...tauriņi un dzeja - tādu spārnu zemei nevar būt...Apbrīnojami un patiesi!:))
klusaisMiileetaajs	2009-03-04 14:10
Gan jau ka šai ir kontaktlēcas. :))
__MATRIX__1960	2009-03-04 14:37
Ne atņemt ne pielikt! Bez komentāriem! Bravo!
straume22	2009-03-04 14:53
2009-03-04 14:37 -neiedomājami! __MATRIX__1960 izsaka atzinību.Un zina vārdiņu "Bravo"! Ko māksla spēj darīt ar cilvēkiem!!!
sarma7	2009-03-04 15:47
jaunavīgas rindas..:)
Vejslota	2009-03-04 17:08
Uz BIS! :)
lapsaacijs_albiins	2009-03-04 17:18
peedeejais pantc rosina uz paardomaam,ka viss beigsies taapat kaa ieprieksh-ar aplauzienu. kaapeec? taapeec,ka sho celju iet abi. katrs no sava gala un satiekas viduu. partnerattieciibas -saucas. :)))
forele	2009-03-04 17:50
Nu jauki, nu!:)
Norus	2009-03-04 17:55
Brīnum skaista dzeja, gribas pārlasīt vel un vel. :))
hefny	2009-03-04 18:06
l_a,man šķiet ,ka ieprogrammets-fatāls ir priekšpēdējā pantā. Smuki.Un trikai.Jo nu jau šķiet,ka ejam pa apli,apli vien,-0kā mēginot saķert savu asti. Vis tāas smuki gludens-un visu laiku-viens un tas pats. varētu domēt-ka tāda klā apmātība -ar smukām rindām-gribam ko pielabināt,pierunāt-nu tā centīgi-. Nekā personīga.
tavssargs	2009-03-04 18:24
Bariss tik maļ jau pusgadu vienu un to pašu. Būtu kaut vienu dzejoli par partizāņu mīlu uzrakstījis!
pidulis	2009-03-04 19:14
Nu skaists dzejolis, nav ko teikt! Izlasīju trīs reizes, bet kaut kā neatceros, par ko tur bija runa:))
__MATRIX__1960	2009-03-04 19:22
Jāarstējās!!! Skleroze....
anina	2009-03-04 20:57
Vienreizēji burvīgi!:)))
assortina	2009-03-04 21:12
Ja, skaisti!
klusaisMiileetaajs	2009-03-04 22:13
Jā, Matrix! Barisam tiešām jāārstējas pret sklerozi, jo viņš aizmirsis, ka iepriekšējos dzejolos jau rakstijis to visu. :)))
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus, lūdzu reģistrējies oHo.lv

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!