Kas tā bija?

autors: bariss [dzejoļi]

To satiek jaunībā un pazīst matos sirmos,
Tā paņem visu, pāri nepaliek nekas.
Kā gaišu sapni vienmēr atceramies pirmo,
Kaut sen jau zudusi - tik virmo atmiņās.

Tā katram dvēselē ir atstājusi pēdas,
Kā sāpe sirdī reizēm ielavās un sūrst.
Ir liela laime tā un reizēm gaišas bēdas,
Bez viņas nevaram – par nakti diena kļūst...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-03-04 07:27
Patīk,ka esi sācis rakstīt īsāk un kodolīgāk.
Vejslota	2009-03-04 08:54
Nevainība. ;)
MIRK_LIS	2009-03-04 09:12
Mīlestība!
pidulis	2009-03-04 09:13
Sākam ar mīklām. Kas gan tas varētu būt?D
Naktsvijole_es	2009-03-04 09:24
uzmini nu..:))
klusaisMiileetaajs	2009-03-04 09:41
Tu par vandavoškām vai utīm dzejo? :)))
ZIEDONIS777	2009-03-04 09:45
tā ir nabadzība...
straume22	2009-03-04 09:47
Ko tur minēt- 1)gaišas bēdas; 2)bez viņas nevaram; 3)par nakti diena kļūst; 4)vēl varētu -sniegi ātrāk kūst; 5)vēl - mums viņu nedabūt; Draugi - tā tak SAULE!
smaidamirklis	2009-03-04 09:56
Ko tur minēt, ieliekat savu uzminēto vārdu tekstā un izseciniet!Tā ir Saulīte, kas sirsniņā mīt!
zieduGusts	2009-03-04 12:14
Taa buus gan MIILESTIIBA.
straume22	2009-03-04 12:39
Ja izraut no sirds sauli, var sabāzt tur ko gribi.
assortina	2009-03-04 20:40
Jā, vai nu saule vai nabadzība?!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!