Zemnieka nakts

Kad miglas suņi rej,
Kad svilpo lakstīgalas.
Tad sapņi dzelmēs skrien,
Lien mēness mākoņmalā.

Aiz purva miglas vāli,
Kā arfai stīgot stīdz.
Raud gārnis naktī bālā
Kauc lapsa viņam līdz.

Pie ugunskura oglēm,
Kas mitrā pļavā gail.
Sēž zemnieks, kaujot odus..
No skaņām nav tam bail.

Tas domā skumju domu:
Vai vērts tam sēt un pļaut?
Un nebendējot omu,
It visam aizaugt ļaut.

Jo nevajg tautai gaļu
Un cukurs nevajdzīgs.
Ļaut ķīnai, poļiem vaļu
Kas preces šurpu dzīs.

Lai vara sagrauj zemi,
Lai laupa visu nost.
Tad tauta izmirs lēni,
Jo nebūs tai ko kost.

Bet varbūt braukt uz Rīgu?
Un parlamentā šaut..
Jo mūždien ostīt pigu
Uz galvas kakāt ļaut?