grafikas

augām dienām sniegs lēni un rūpīgi zīmē melnbaltas grafikas manas pilsētas ielās un koku vainagos pavisam bez sižeta un koncepcijas
un paklusām smejas

bērni vakaros smaržo pēc slapja suņa kad aizelsušies salasa pagalmā izbārstītos smieklus un ieslēpj ledus kamoliņiem apaugušos dūraiņos

naktīs siltās istabās izgarojot tie sūcas cauri sienām un durvīm un pilsētas ļaudis miegā pārmaiņus klusi irdz par saviem melnbalti zīmētajiem sapņiem kurus nekad neatceras

es dažreiz palieku nomodā dzirdēt un klusi skaust tavus mierīgos smieklus maigi kļaujamies ap mums un greizsirdīgi minēt kas tik mīlošs un silts smalki iezīmēts tavā sapnī

pa to laiku ārā snieg
tādos rītos salā sūrst tavu rugāju naktī glāstītā āda
un es ietērpjos melnā un izeju ieaugt savas pilsētas melnbaltajos smieklos un noticu ka rītnakt cieši blakus tu atkal sapņosi mani