Kad ārā līst...

autors: fatals [dzejoļi]

Katru reizi, kad es iemīlos
Es triecos pret zemi!
Kā akmens...
Manas jūtas aplauzti spārni.
Sajucis prātā, neredzu tumsas.
Tādēļ krītu, un krītu...
Gluži, kā lietus piles,
Uz asfalta mitrās mizas,
Izšķīstu...
Esmu caurspīdīgs...
Cilvēki neredz, ka stāv uz manis!
Un atstāj savas pēdas.
Izsmērē pret lapu,
Nekam nevajadzīgu un pamestu
Manas dzīves fragmentu,
Neatstājot pat pigmentu...
Katru reizi, kad ārā līst,
Es iemīlos...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Bils	2009-02-26 09:26
a ja snieg?
Amarille	2009-02-26 09:47
Katru reizi, kad iemiilos ,kaadam citam es rasa...un sauleektam riitaa uz debesiim prasos...
netaakaavisi	2009-02-26 10:07
Nu kad domā iemīlēties, tad pakāpies mazliet augstāk par zemi, tad nebūs tik smags tas trieciens..
ne_jau_taa	2009-02-26 11:26
Lai nevajadzētu ik reizi triekties pret zemi, iemīlēšanos jānomaina uz mīlestību:)
Plaanpraatinjsh	2009-02-26 14:45
Uz paģirām kārtīgi apvēmies un tad likās, ka tur paliek Tava dzīves daļa.
Vejslota	2009-02-26 19:10
Tas pēdas- sieviešu augstpapēdeņu? :)
Vejslota	2009-02-26 19:14
Šodien visu dienu sāpīgs lietus lija, Tomēr sirds mana - tik mīlas pilna bija! :))
hefny	2009-02-26 19:24
Hm
assortina	2009-02-26 20:38
Dīvaina teorija!
savaadaak	2009-02-27 01:38
njaa... labak neiemilies, un njem to ko vajag tikai tev bez liekiem ieguldiijumiem.. tad tevi vismaz neizsmeeres gar sienu..

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!