sagaidīšanas smaids

Tik daudz te nesakarīgu vārdu
Es neprotu jūtas izteikt
Nezinu, kā ietērpt elles smārdu
Un mazāk vēl man zināt to
Kā sakāmi ir mīlestības vārdi
Vai tie ir kaudzēs kraujami
Kā siena zārdi?
Vārdi, vārdi
Pa notekcaurulēm tie aiztek
Un lietus kā niķīgs bērnelis
Uz nerviem krīt
Tam netīk
Ne par ko tam netīk dvēseli tīrīt
Ar lielu vilni
Tas skumības vietā aizskalo smiltis
Un top jau jaunas domas
Tik šķības, greizas
Tām nav te savas lomas

Un atkal tukša lapa nāk
Bet nemāku es pateikt īstiem vārdiem
Neko no tā, ko dzirdu
Ir fakts te tāds
Ka padoma Tev nav neviena
Kā bieza mūra siena
Ir tukšums manā galvā nu atstājis robu
Zināms arī tas
Ka nepasacīts vārds
Par lietus lāsi top
Tad lai tie vārdu lieti
Zemē dziļu gravu rok
Iekš kuras sapņu kalni slēpties varēs
Pat muša vairāk teikt par mani prot

Tad lai tā pasaka
Ko bezjēdzīgos runas plūdos
Pacentos te kādam dot
Par mācību
Lai nenokrīt līdz tādam līmenim
Kad saburzītas nošu lapeles
Par dzīvi vērtīgākas top
Jā, vienvārdsakot
Ja pamani te vienu sakarīgu domu
Tad uzdāvini viņai ceļasomu
Un saki, lai pie manis atgriežas
Un vēl brīdini, lai pieklauvē
Un iekšā nāk ar smaidu
Jo Tu tak zini-
Nekas vēl skaistāks nevar būt
Par noklīdušu domu
Kuru gaidu...