un pat ja tās ir maldugunis..

autors: umberto [dzejoļi]

mums ir tik maz laika
ka mēs nerunājam –
vārdi ir kā līkloču
maldīgas takas
jo pareizākas
jo tālāk
no meža malas
jo vārdi ir kā labirints
un nekāds Ariadnes pavediens..
vārdi ir gari taisni un spoži
kā sliedes –
vārdi ir lai apmaldītos

es eju uz gaismu
no tavām acīm

15.07.2004.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-07-15 15:58
:) Gaumīgs.
Grace	2004-07-15 16:02
Tiešām patika :) pēdējās rindiņas asociējās ar "..un gaisma no Tavām acīm nāk stiprāka nekā no svecēm..."
izdosies	2004-07-15 16:02
un pat ja tās ir maldugunis......... skaists.
eugen	2004-07-15 16:04
..Grace - asociaacija pareiza.. viss ir citaats.. nu reizeem laimeejas tikai aluuziju uzbuuveet :))
Grace	2004-07-15 16:08
Eugen :))) zini, man vakar ienāca prātā līdzīga doma - par ceļiem, takām, kas mūs aizved pie citiem cilvēkiem... :) un dzīve kā zirnekļtīkls... :))) bet ļāvu šai domai iet savu ceļu :) laikam būs aizstaigājusi pie Tevis :DD
eugen	2004-07-15 16:09
..ar vienu kakji draudzeejaamies :)))
Grace	2004-07-15 16:12
Eugen :))) jā... :)
salomee	2004-07-15 16:53
nop.
pokoloko	2004-07-15 17:28
tapeec labaak dziivot papiira vardos
Ernijs1	2004-07-15 18:20
patika :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!