aiz....
Aiz bēdām raujas sirds,
No mājam tālu prom!
Gar vaiga malu, asara birst,
Par māju savu tālēs tā dzīst!
Aiz bēdām, smaidu neredz sirdz,
No mājam talu prom tā grimst!
Tik ceļu atpakaļ uzlukojot,
Brīdi tā rims, debe drīnumu vērojot,
Tā atkal sapēs aizrimst!
Kaut kur tālu prom,
Ved mani , nezināmi ceļi!
No mājam tālu,bez tēva vienu,
Svešumā astādami, grib lai smaidu
Un lietus pārstātu līt,
Gar vaiģiem sārtiem!
Šeit tālumā es, tik viena svešumā
Par laimi savu, cinos.
Un bēdas savas remdēju ar spēku nezināmu.
Ceru uz brīdi to,
Ka atpakaļ reiz došos es!
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2009-02-24 16:34 |
| Es piekritīšu Piduļa teiktajam,gan viņš tūlīt būs klāt.:)) |
| klusaisMiileetaajs |
2009-02-24 17:10 |
| Tavssargs drīz kārtību ievedīs. Izlasi viņa dzejoli par Brīvību! :) |
| klusaisMiileetaajs |
2009-02-24 17:12 |
Fu..! Samuldējos. :)) Par Dzimtenes ienaidniekiem viņš rakstīja. Es brīvību
apdziedāju. :)) |
| pidulis |
2009-02-24 19:06 |
Ar mokām izlasīju līdz galam. Var jau būt, ka saturs liek par daudz ko padomāt, bet
nu mīļais cilvēk, tikai vienu reizi izlasot atradu 15 gramatiskas kļūdas un vienu
jaunvārdu - "aizrimst". Ja necieni citus, tad cieni vismaz sevi! |
| klusaisMiileetaajs |
2009-02-24 20:01 |
Pilduli..! Kas tā par burkšķēšanu uz jauno māmiņu! Meitenes, pirmkārt, ir radītas
bērnu dzemdēšanai, nevis rīmju kalšanai. Kamēr viņa apmazgā zīdainītim dibenu un
iedod pupu, pats varēji tās kļūdas izlabot! :(( |
| kwazimorda |
2009-02-24 20:14 |
| Dzejolis par plakaniem vaigiem,tik plakaniem,cik kādreiz bija Zeme... |
| ne_jau_taa |
2009-02-24 20:19 |
| Drausmīgi! Autore laikam āzē oho lietotājus... |
| Burve77 |
2009-02-25 01:53 |
Aiz bēdām traucas sirds,
No mājam tālu prom!
Gar vaiga malu asariņa birst,
Par
māju savu tālēs tā dzīst!
Aiz bēdām smaidu neredz sirdz,
No mājam tālu prom tā
grimst!
Tik ceļu atpakaļ uzlūkojot,
Brīdi tā rims, debess brīnumu vērojot,
Tā
atkal sāpēs nenorimst!
Kaut kur tālu prom,
Ved mani , nezināmos ceļos!
No mājam
tālu,bez tēva vienu,
Svešumā atstādami, grib, lai smaidu
Un lietus pārstātu
līt,
Gar vaigiem sārtiem!
Šeit tālumā es, tik viena svešumā
Par laimi savu
cīnos.
Un bēdas savas remdēju ar spēku nezināmu.
Ceru uz brīdi to,
Ka atpakaļ reiz
došos es!
|
| Burve77 |
2009-02-25 01:54 |
| un tagad es to lasīšu:)))ak jā, vēl sirds, ne sirdz. |
| tavssargs |
2009-02-25 10:42 |
| Brauc mājās, jā! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!