ledu skatīties gāju

Es braucu!...nu ledus figūras
tiks pilnībā izpētītas,
vai baltas tās ir vai caurspīdīgas,
vai patiks, vai gana glītas.

Nez kāpēc luksofors sarkanu
Uz katra stūra miedz aci.
Nez ko tas varētu nozīmēt,
Ko mēģina tas man sacīt?...

Es jūtos labi, jo zinu – tur
man ir kur aiziet un būt.
Jau soļi paši pie tevis skrien –
ne kājas, ne zābakus jūt.

Pie tevis vispirms, pēc tam aizstaigāt
uz Uzvaras parka pusi,
lai redzētu ledus pasauli,
kamēr tā nav izkususi.

Bet žogs ar pīķiem un vārti ciet,
tik ļoti nesagaidoši,
tik izgaismotajā laukumā
nakts klusumu sveicinoši.

Nu ko lai dara…Nav saltumu
lemts skatīt man tuvu vaigā
un vieglas kājas jau mīļuprāt
pie tevis atpakaļ staigā.

No siltuma netieku sargāta,
no saldas kafijas krūzes
un tavas rokas jau drīzi vien
ir lejā zem manas blūzes!

Kas bija, kas nebija…Atpakaļ
es braucu uz savu māju
un visu atceļu domas tur,
kur ledu skatīties gāju…