Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Krītošā zvaigzne

No debesīm kā zvaidzne krītu,
Ja vari mani ķer
Es nogurusi esmu ,
Un pretoties vairs negribu,
Ja būtu vēlēšnās viena , tad mirt es gribētu,

Un princis mans Tu kļūtu,
Ar skūpstu atgūtu.
Vai laimīga es kļutu,
Vai priekā skaļi kliektu.
Tu esi mans, es tevi mīlu,
Vai laimīgi mēs būtu?
Man liekās Tevi mīlu .
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2009-02-22 17:38 
Tās domas par miršanu gan met prom,klM tūlīt būs klāt,tad Tev ne tas vien liksies.
 kwazimorda  2009-02-22 17:54 
Klieksim bariņā kopistiski!
 ZARNU_MAISS  2009-02-22 19:23 
...baidos ķert Tevi...neriskēšu...
 assortina  2009-02-22 19:34 
Zvaigznītes caur rozā brillēm vienmēr izskatās skaisti! :))
 FAETONS  2009-02-22 19:59 
Sākums orģināls,bet nobeigums neder,vajadzēja turpināt savu izteiksmi,neizmantojot
nobružātos vulgārismus - es mīlu,tu mīli...
 tavssargs  2009-02-22 21:30 
Ja skaļi kliektu, es skrietu palīkā.
 planeeta  2009-02-22 22:55 
"ZvaiDZne"
 fatals  2009-02-23 02:39 
Sākums bija, bet tālāk jau murgs aizgāja, sorry...
Tad gribētu mirt, tad par princi
sapņo,un tad liekas ka mīli, domas nav, nekādu izteiksmes līdzekļu arī...nabadzīgi,
piedod, ja kas - turpmāk paseko līdzi..;))
 Vejslota  2009-02-23 08:09 
Nu, uzmanīgi! Diez viņam patīk tādas kutelīgas spēlītes- skūpstīt mirušos?
 diletants  2009-02-23 09:02 
Nekā tur nav.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?