No sendienu ainiņām. Jauka iepazīšanās.

Smalki veidotu matu ieskautā,
Kuru sprodziņas izrotā ziedi,
Saules dedzīgo glāstu neskartā,
Meitenes sejā skats pēta viesi.

Iepretī jaunskungs pastaigas uzvalkā
Cenšas ko saīstošu jaunkundzei stāstīt,
Turēdams divus pūdeļus pavadā,
Priecīgs, ka izdevies meiteni satikt.

Jaunkundzi vēlējies sen jau uzrunāt,
Bieži to manījis sēžam uz sola,
Kanāla malā sapņaini raugoties,
Glezno, tai rokās ir krāsas un ota.

Arī šobrīd tas jūsmīgi apbrīno
Baltos gulbjus, kas gluži kā dzīvi,
Gleznotā kanālā maigi vēl līdzās slīd,
Kaut arī kanālā ūdeņi brīvi.

Kopīgas sarunas,sirsnīgi smaidi,
Laiks ātri aizsteidzas,mājās jau gaida,
Rītdien tie sarunā, šaj` pašā vietā,
Kavēsies sarunās, gleznojot rietu.