ziema_par ilgu neaizej..

par ilgu, par vēlu, zudusi
dusi nu.
nemanīti klusi
vai tad aizgājusi?..
it kā tās nemaz bijis nebija.
ne bija tās, ne nebija.


stingums aptvers kaulus
maigs tās glāsts pār seju
slīdēs,
aizraus līdzi
tukšo patību.
un pēdas sniegā
sārts kokteilis apskalos,
pelniem pārklās
nebūtību



Viņas nepietiek
vai arī palik pāri,
daudz par maz,
lai sevi izdzīvotu
un mirkli pārdzīvotu
pāri ziemas saltumam
galvu paceļot gana zemu,
lai acis sauli neuzdīkstas skatīt
pirms pavasara laika.


*Ziemas stingumā
Viņa piespiedīs sevi ticēt siltumam,
to satvers aiz piedurknēm,
un melos, ka ļoti grib sevi atdot.


*pat, ja man Tevis nekad nebūtu bijis,
skumstot vienatnē, es Tevi izdomātu. Tieši tādu.


Ļoti lūdzos pavasara! :p