Vakardienas roze

Vēl zaigo rasa rozes ziedā,
Kas vakar ziedēja vien tev,
Un sirds man gavilēja, dziedot -
Kad lūpas tajā slēpi sev.

Ikkatrā ziedlapiņā trauslā
Bij apburts stāsts par mīlu to,
Par rozes lepnumu un kaisli -
Tev lūpas izlasīja to.

Kad roze izzied mīlas stāstu,
Tev blakus vēlos vienmēr būt,
Un cauri reibinošiem glāstiem
Likt ziedēt tam, ko gribam gūt.

Ir roze tieša, prot tā dzelt,
Un nodevīgās rokās vīst.
Var nozākāt to, samīt , pelt
Vien ziedēs tam, kas patiess, īsts.