DZĪVES CEĻĀ....

Mums visur visiem ceļu daudz,
Ir plati lielceļi,ir šauras takas..
-Tie visi aicina,un visur sauc..
Gan asfalts pelēkais,gan māliem skautas..

Mirdz manā ceļā zvaigznes spožas,
Man viņu gaišā mirgojošā liesma svēta,
Es nebūšu,kas tikai savu sirdi pēta,
Kaut ceļs būs grūts un radīs mokas..

To mani iemācīja pati skaudrā dzīve,
Un patiesība tīkama,vai varbūt sīva..
Lai sniegi krīt,vai silti lieti līst,-
Bet es uz priekšu droši iešu šodien,rīt..

Ikkatram mums šo ceļu daudz,
Nav viegli tāpēc dažreiz vienu atrast,
Ja kartes nav,kur sīki iezīmēts ir tas,
Bet tomēr jāatrod savs ceļš ir katram;
Ja atradi!?-Tas tomēr arī vēl par- maz....

Pa dzīvi izstaigāt var ceļu daudz,
Bet kritumi un asie likumi ir jaatceras,
Par stāvās akmens kraujas prātā japatur,
Un aizas platās,kuras drūmi pretī veras..
Ir ceļu ļoti daudz,bet vieglu nav nekur...