***

Ko lai, sirds, tev, tizlā, dod,
lielā dzīvē izvadot?

Uguns šalli, svina cimdu,
caurspīdīgu mēteli,
tuvu māju, tālu trimdu
un virs galvas-svēteli.

Lai, kad siekstas kājās pinas
un sāk zibens skaldīties,
baltais, tīrais putns var zināt,
kā vismazāk maldīties.

Ko lai, sirds, tev, tizlā, dod,
mīlestībā izvadot?

Lai tev kļūt par zelta zvanu
un lai pelnos nepūt tu-
tādu sevis aizmiršanu,
it kā tevis nebūtu.

Diezgan laimes, diezgan raižu,
lai pēc kalna seko lejs-
mīlestība mirst simt reižu,
lai var piedzimt tikpatreiz.

Ko lai, sirds, tev, tizlā, dod,
smilšu kalnā izvadot?
To, ko dod.