Tas nebija vējš

Aiz loga lēnām dzimst rīts
Pār debesīm zīmēdams loku.
Tu mosties kā saņurcīts,
Un izberzē acis ar roku.

Vēl nepamodušies mēs,
Jau pārņem pilsētas steiga.
Tev citas rūpes, ne es
Būs jānes līdz dienas beigām.

Mēs tāpat kā šodien ikviens
Piedalāmies šai spēlē -
Tu raujies, plēsies un skrien
Bet nesasniedz to ko vēlies.

Ik vakars ar raizēm nāk,
Klāt vientulības bailes.
Nakts murgi plosīties sāks,
Un vilkaču acis gailēs.

Ir grūti tev skrējienā stāt
Aiz niknuma, sāpēm un grēkiem.
Es mēģinu pierunāt,
Bet nespēju, pietrūkst spēka.

Vai jūti, tas nebija vējš,
Kas noglauda pieri miklo...
Tik nemanāmi tev es
Pienācu noglāstīt bikli...