ak jūs ... :)

Meitenīt, pagaidiet!
Paskatiet debestiņas mirguļojošās.
Skat, skat, kā zvaigznītes krīt.
Katrai zvaigznītei krītot
Mirst dvēselīte viena.

Nu pagaidiet, un paskatiet
Kā mēnestiņš drūmi smaida.
Redz kādas viņam acītes,
Gauži noraudātas.
Nemūciet prom,
Paskatieties!

Kādēļ jūs tā uz mani nikni skatāties?
Es jums, Meitenīt, tikai niekus stāstu,
Tie Visumā mazi, bet garā spēcīgi gan.

Nu paskatiet uz debestiņu,
Kāda tā spoža no saulītes spīdumiņa.
Kā ezer krāsās tās gleznojās.
Un, lūk, cik Mēnestiņš apaļš,
Gurdi lūkojoties uz zemes garoziņu.

Zvaigznītes tik maziņas tieviņas,
Tverot vienai otru.
Gluži spēlējoties, tās āzē saulīti,
Un cilvēciņam ceļu jauc.

Cik skaisti, cik skaisti,
Žēl, ka jūs tik vienaldzīga.
Neredzat, jūs to jaukumiņu,
Ne arī to spožumiņu sirsniņā neiededzat.
Jums, laikam pelēks akmentiņš prātā iestidzis.

Ak, Meitenīt, Meitenīt,
Jūs jaunā skaistā aktrisīte.
Skatieties un neaizmirstiet.