.. Kā vienmēr..

Durvis atveras un ienāk kāds,
Durvis aizveras un .. aiziet kāds.
Es stāvu uz sliekšņa pa vidu..
Kādā virzienā kur - man doties?
Es gaidīšu pusdienas vidu..
Tad atnāksi tu un teiksi:
Laiks posties, laiks pāri slieksnim kāpt!
Un atkal atkal pa smiltīm es brienu..
No jauna .. pa vecam kā vienmēr..
Laiks sākas, laiks beidzas:
Šai pasaulē nākt un projām doties.
Es nesteidzos, es skrienu, es rāpoju, brienu..
Man laika vienmēr ir gana,
Lai domātu,raudātu, pajokotos.
Tik pasaule mainās, gūst jaunu seju,
Es neatceros tevi, tu nezini mani..
Mēs rokrokā dejojam, dzīvojam, smejam!
Cik labi mums tā!
Jo viennmēr mēs esam , bijām un būsim.
Un arī tad , ja nebūs nekā..
Mēs laimīgi lidosim tukšumā
Un kustībā baudu un iedvesmu gūsim.