Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
kamēr saknes zemē
indiāniete Čiko
pelēko rītausmu aizvilina līdz šamaņu dārziem. svilpiens, aizguldziens, kārdinājuma pīšļi – dzirksteles, tumsnēji spīdzot, kā slazdi ar dzelkšņiem uz iekšu sarosās dzīslās, bet nesaceļas. balts sausserdis pūces kliedzienā stieptā un aizburtā nometas ceļos: meitene, tavi mati, melni kā vēja zirgi, izbalos saules rietā. visu dienu es salku un cietu, nespēdams atteikties. atraisi mani, lai dvaša aizplūst līdz dzirkstelēm, garu izsauktām, nepiesietām. atraisi, kamēr vien saknes zemē, man tavā ugunskurā nav vietas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|