Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es tev...

Es tevi savu sirdi davaju,
Bet tu to salauzi gabalos!

Es tev davaju savu smaidu,
Bet tu to nomociji!

Es tev davaju sevi,
Par to tikai tu pasmejies

Es tev adevu visu kas man bij,
Bet tu panemot to man pretim nedevi it neko!
Viedokļi par dzejoli
 Siiriuss  2009-02-07 10:35 
Tev būs darīšana bijusi ar vampīru!:)))
 Plaanpraatinjsh  2009-02-07 11:20 
Atgādina klM izdarības.
 Vejslota  2009-02-07 12:11 
Īstenībā man Tevis žēl, ka apraksti te sapīgu tēmu, bet tā rakstība utt.... - davaj,
mainies! :)
 tavssargs  2009-02-07 16:25 
Pasaki skaidri un gaiši, kurš ir tas riebeklis un mēs viņu aiz pautiem pie pieminekla
Rīgas atbrīvotājiem pakārsim! Tālāk jau vairs nevar ciest - paši armijā dienēt
negrib, bet piesmej nākošo Dzimtenes aizstāvju mātes, je dreno voš! :((((
 klusaisMiileetaajs  2009-02-07 19:27 
Es tas nebiju!
 FAETONS  2009-02-07 19:50 
Grūtsirdīgs dzejolis,bet pārdzīvojums jūtams.Nu,pareizrakstība varēja būt labāka.
 Burve77  2009-02-25 02:15 
pārāk daudz to žēlabu, neaizkustina, atvaino...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?