zelaba

autors: simpatiska [dzejoļi]

Ka sap man sirds
Ta kvelo ka ogle,
Kura nespej aizdegties..
Ka sap mana sirds,
ta raujas uz pusem
un acis atkal asaras birst!
sudrabotos gabalu, gabalos,
Ta plist...
ka man sapeja,
Vai zinaji to tu,
kad gaji projam?
Bet pietiek zeloties,
Citai dvesmai sapigak ir,
Un klustim ta kakta sturi,
Pa vakariem asaru savu lej!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Siiriuss	2009-02-07 11:16
Tā rūdījās tērauds...:)))
Plaanpraatinjsh	2009-02-07 11:23
Tev vajadzētu atrast kopēju valodu ar oho dzejnieku Barisu,viņu līdzīgas problēmas nomoka. Kas zin...
Vejslota	2009-02-07 12:17
Traki. Visaadi.
Naktsvijole_es	2009-02-07 13:56
nu pietiks asaras liet,nāks jauna diena un tavos kaktu stūros sāks smieklu zvaniņi diet..:))
tavssargs	2009-02-07 16:27
Neatkārtošos! Lasi, ko pateicu pie dzejoļa "Tev"! :((
klusaisMiileetaajs	2009-02-07 19:29
Klukste kūts stūrī asaras lej, Ka gailis no vistiņas projām skrej. :) Vispār jau tā mīlēšanās ir īstākā nervu bendēšana, jā...
FAETONS	2009-02-07 19:53
Tas pats kas iepriekšējā dzejolī.Pārāk daudz melnās krāsas.Zināmus dzejas elementus var saskatīt.
assortina	2009-02-07 19:56
Ar kadiķi izkūpini kaktus, noslauki asaras un sāc domāt par sevi!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!