Mana mīla

autors: smaidamirklis [dzejoļi]

Ai ,rozes durstīgās,
Ai, rozes smaržīgās,
Tumšsarkani tvīkušās
Kvēli mīlu es!

Purpurkrāsā ziedlapiņas
Maigai smaržai veras,
Vajag tā, lai neatdzeras
Lūpās skautais smaids...

Sirds lai neskumst-
Rozes vītīs vāri-
Lūpas tumšsarkanās
Smaidā smaržos kairi...

Tās tumšsarkani tvīkušas
No rozēm durstīgām,
Tās tumšsarkani tvīkušas
No rozēm smaržīgām.

Tā mana mīla kvēlā
Purpura ģērbā greznā,
Tā mana mīla kvēlā
Ik novakarā vēlā...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-02-07 11:29
Rožu ziedlapas kādreiz mēdza žāvēt un krāt spilvenam, priekš mūža mājas,pēdējai atdusai ko zem galvas palikt,lai nespokojas.
Siiriuss	2009-02-07 11:53
Ar rozēm tumši sarkanām piesātināts dzejs .:)
Naktsvijole_es	2009-02-07 14:49
zied rozes tumšsārtās...tik kairi zied..:))
tavssargs	2009-02-07 16:29
Ja salīdzina ar Tēvzemes aizsardzību, tad dzejolī tādi nieki vien.
assortina	2009-02-07 19:51
Trīs vītušas rozes un mazs smaidošs foto!! :)
FAETONS	2009-02-07 19:57
Skumji lasīt šādus dzejoļus,kas rakstīti rakstīšanas pēc.
Vejslota	2009-02-07 20:33
Ko man ta asociējas ar: Oči čornije, Oči strastnije...
klusaisMiileetaajs	2009-02-07 20:53
Es arī kādreiz rakstīju par rozēm! :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!