Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dāvana

Man sirdī nedaudz pietrūkst vietas,
Tur jūtas šīs man nesalikt,
Kas ielāsoja rudens lietū
Un ziemas salā neiznīkst.

Tā gaisma naktī, sapnis dienā,
Tās visa pasaule man ir.
Nu piepildījies - nebūt vienam,
Šai dzīvē mūs vairs neizšķirt.

Ir atklājies, kas meklēts ilgi,
Ko vēlējāmies iegūt sev...
To savu zvaigzni debess zilgmē
Es šodien uzdāvinu tev.

Viedokļi par dzejoli
 Siiriuss  2009-02-06 15:20 
Atkal par vienu zvaigzni mazāk debesīs ...:)
 wip4  2009-02-06 15:23 
...vai maz mērīt drīkst,-
to, kas bezgalīgs...
Ekselenti!!
 klusaisMiileetaajs  2009-02-06 15:40 
Žmogs! :)) Man savai brūtei četras vai pat visas piecas zvaigznes nebūtu žēl
uzdāvināt. :))
 lapsaacijs_albiins  2009-02-06 15:42 
es viegli pietviikstu un chukstu: ``paldies..``
un tavaas kastanjaciis ieskatos
un
gribas iekliegties:``SIRDS, trakaa, valdies!``
bet mirklii peedeejaa es tomeer
savaldos...

:)
 Plaanpraatinjsh  2009-02-06 15:49 
Tad jau būsi sirdi ar visādiem veciem hlamiem piekrāmējis,vai.
 __MATRIX__1960  2009-02-06 16:13 
Laba dzeja!!!!
 _dija_  2009-02-06 17:11 
...gaiša!:)
 Naktsvijole_es  2009-02-06 17:19 
viens laimīgais zvaigžņu zaglis..:))
 Vejslota  2009-02-06 18:44 
Skaists veltījums.:)
 tavssargs  2009-02-06 20:22 
Tu laikam strādā armijas neaizskaramo rezervju noliktavā, ko?
 assortina  2009-02-06 20:42 
Smuki!! :)
 hefny  2009-02-07 00:52 
Vienzvaigznes -bikšu lenču ordenis.Labi spid un piestāv arī.
 Burve77  2009-02-11 04:49 
man jau ir.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?