Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

plkst. 6:11 sacerējums

Viss tālāk, ko palaist,
Viss augstāk to pacelt,
Bet vienu klaipu sadalīt pa trīs
Vienu glāzi sadauzīt
Un vēl tēju Tev piedāvāt.

roku pa pirkstiem sadalīt
Un vēl mērci uztaisīt
Jo iedot vienu eiri
Bet pats Sev dollār ietaupīt

un nemaksātu tas neko
Jo Aplaupītu mirušo
Kapos pliku neatstāj..


Tādēļ dod man vien, Kritušo
Un Aproc Vien Mirušo
kam tukšas kabatas
kā čaka ielas sulainim..
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2009-02-06 19:30 
Vienu pa trim? Trūcīgi gan,būs jāiet pakaļ nākošajam un tad jau tās kabatas arī lēnām
iztukšojas.
 Siiriuss  2009-02-06 19:56 
Ja kāds krīt ,tad tas krīt no sevis .
 tavssargs  2009-02-06 20:20 
Kaut kādas sadomazohistu vakariņas. :))
 Naktsvijole_es  2009-02-06 20:20 
šito uz nakti lasīt...murgi garantēti...:(
 assortina  2009-02-06 20:40 
Cilvēks lasa savu planotāju...!!
 Liiga33  2009-02-06 21:19 
Tas ir par dzīvi, kāda tā ir
 Plaanpraatinjsh  2009-02-06 21:32 
TS, pats Tu maoists.Neapvaino autoru!
 PlayWithAnGeL  2009-02-06 23:35 
autors neapvainojas.

murgi nav garantēti, jo ja tas garantē murgus, tad ko mums
garantē dzīve?
Dzīvosim redzēsim...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?