Melnais sapnis

Debess jumā sašķīdis melns mēness,
Pār Nāves jūras drēgniem viļņiem gulst.
Tur aizpeld nāve, acīm neredzīgām
Un dienvidvēji satrūkstas un mulst.

Klāj pelni tuksnesīgos krastus
Un melni kauli melnas ēnas met.
Šai jūrā neredz baltos kuģu mastus,
Jo klinšu alās - nāves bērni sēd.

Es gultā uztrūkstos - viss mircis sviedros.
Uz segas kaķis melnās ūsas laiza..
Tumšs mākonis met ēnas Juglas niedrēs,
Bet vēji nakti zvaigžņu bļodā maisa.

Ar miegu cauri, drebuls matus rausta,
Vēl āra durvis tumsā klusi čīkst.
Man rokas meklē.. gaismas slēdzi tausta..
Un sviedri auksti pāri pleciem līst.