Nespējam...
Smaidu,
Bet sirds mana raud,
Kad vientuļš
Vakars ir klāt.
Gaidu
Tā mīlot es tevi,
Bet zinu –
Ka neatnākt.
Nevajag
Tikšanās moku
Un vārdu,
Kas izgaisīs...
Nezinām
Paši ko vajag,
Ko dzīve
Vairs nenesīs.
Nespējam
Pavēlēt sirdīm
Rimties
Liesmot ikdien.
Silda
Mīla mūs abus,
Un cieši
Kopā sien.
Viedokļi par dzejoli |
adalaide |
2009-02-05 07:08 |
Man saprotamāk,ja lasu 3 kā 1 un 1 kā 3... :) |
wip4 |
2009-02-05 07:40 |
...reizē pazust
un nepazust-
apjaust,
zināt
un just
sava neprāta
lieliskumu... |
Liiga33 |
2009-02-05 08:56 |
Dzīve!!!!!!
....bet mīla mūs kopā sien! |
Siiriuss |
2009-02-05 09:54 |
Vajag noskaidrot ,ko vajag un tad mierīgi dabūt to ,ko vajag .Elementāri ,Vatson! |
MIRK_LIS |
2009-02-05 10:20 |
Pirmajos 2 pantos- lidzīgas sajūtas, bet trešais aizved pie visīstākās realitātes? Izskan optimistiski, bet kaut ko dzejolī nesaprotu. |
irfa28 |
2009-02-05 10:28 |
pavilka uz raudienu |
Plaanpraatinjsh |
2009-02-05 13:52 |
Saprotamāk,ja lasu no beigām. |
lapsaacijs_albiins |
2009-02-05 16:41 |
johaidii, kur probleema- saviikshaajies un dodies tak atdoties !!! :) |
klusaisMiileetaajs |
2009-02-05 19:56 |
rauj bvaļā mugurdanci! :))) |
assortina |
2009-02-05 20:41 |
Jā paši nezin ko vajag, tad ir skumji...!! |
Vejslota |
2009-02-05 22:27 |
Tik valdzinoši tas izklausās...:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|