Māņi

autors: bariss [dzejoļi]

Nomācies vakars jau piesaka sevi,
Pelēku miglu ieklādams rūtīs.
Nespēju šovakar aiziet no tevis,
Savaldīt kaisli, kas dedzina krūtis.

Palagu vēsajam zīdam ļaujos,
Jūtas joņo un vaļā raisās,
Cieši pie gaidošā stāva kļaujos,
Sāpīgi jūtot - šis brīnums gaisīs.

Laiks jau pasakas vietās saliek -
Bijām vienkārši rotaļlietas.
Palagu mudžeklis, smarža paliek...
Mīlestībai nebija vietas.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-02-04 07:32
Rīts gudrāks par vakaru - tas viens, bet nav jau vairs arī tie gadi, kad varēja pa naktīm apkārt dauzīties un no rīta astoņos būt darbā kā štikam. :)) PLP arī vakarā pēc Panorāmas jau vīkšās uz migu. :)
wip4	2009-02-04 07:33
...likteņa ironiskās spēles, tā laikam tas jāuztver..? Patiesi lirisks, patika!
Plaanpraatinjsh	2009-02-04 08:10
Linu palagi ir veselīgāki.
Naktsvijole_es	2009-02-04 10:07
atvadīties laiks...beigas kādai spēlei...lūdzu tikai to,neteic man neko...
Siiriuss	2009-02-04 11:08
Saprāts klusē ...,kad kaislības tusē!:)
ehidna	2009-02-04 19:43
Nu atkal...!(:Te kaisle,te mīla,te mudžeklis!Kurš tad šķetinās?:)
assortina	2009-02-04 20:33
Dzejs patika! Tu esi parliecināts, ka tiešām nebij?! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!