Ēna

Kristāla kausā uz galda
Viz tumsas pīšļi un bailes.
Vēl pelēka krēsla valda,
Rīts logā spokaini gailē.

Tu apjukusi un viena
Tramīgi raidi skatu...
Es te – tava ēna uz sienas,
Es taču vienmēr tev blakus.

Parādos, mani jau jūti,
Cerības aizspiež acis.
Tu raisies no apģērba gūsta,
Lido kā putns pati...

Un piepildās pasaka kairā,
Ko domās sapņoji klusi...
Nu rožu palagiem pāri
Tu spārnus izpletusi.

Kauss izdzerts, tu atkal viena,
Ar tevi vien drūmais vakars...
Triec kristāla trauku pret sienu,
Lai nolādēts ir šis sakars!

Es izplēnu pelēkā miglā
Kā inde, no kausa kas lija.
Tu atzīsties pati sev bikli -
Viss tevis izdomāts bija...