Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kurpes nāve.
Es svētdienas vakarā atgriezos sevī
Uzvilku kirzas zābakus(un ko vēl Dievs devis) Noliku garāžā auto un kājām Devos caur mežiņu tuvējo mājās... Skatos sēž veči, ugunskurs, šņabis un dūmi Katlā vārās uzkoda, smaržo pazīstami un skumji Aicina, piesēd, ko drūms tāds no vaiga? Kungi, man bēdas... Sēdies un stāsti, Jōņ, ielej vīram, būs vieglāk, uz nāsi Dzer, dzer lēnām, nesteidzies...tātad? Tātad, jūs smiesieties, pazuda man Kurpe Šai pieķēries biju... Nu gan?! Kurpe? Tā veči, tu nelej, pa īstam? Kaut gan ir redzams, no sirds saki... Jōņ, ielej vīram, būs vieglāk, uz nāsi... Kurpe, tu saki, vai nav šitā špāse?(no katla izceļ sarkanu ādu) Jā! Tā kurpe bij mana, ak skāde! Klusums un pauze. Jōņ, ko tur, bij draudzene laba Ielej, sev arī, tad nu „pomjaņim”! Tā beidzās šis pastāsts, un saprotam visi Ka zābaks ir kurpes nēsātājs bijis Ja zupā šo skaistuli izvārījis... Nobeigumā: Bieži vien nesaprotam, ka mūsu Laime ir mums blakus, ikdienā, līdzās, neuzkrītoša, kā pierasta...Kurpe. „pomjaņim”-pieminēsim(kriev.) 2009. gada 26. janvāris
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|