Kāpnes.....

Staigājot pa pasaules ārēm
Domās atceros kāpnes
Kas pieslietas debess jumam
Apstājos sniegotā ielejā
Starp kalniem sniegā neskarta
Rakstīta vēstule man
Pie pēdējas rindiņas
Vēl pile no spalvas pil
Laikam tik tikko vēl rakstīji Tu
Par skaistajām ievziedu kupenām
Par sauli,kas ūdeni pārvērtīs vīnā
Kā sirds sitīsies krūtīs
Kad paņēmis Tavu roku
Vedīšu lejā no pasaules jumta
Starp kalnu virsotnēm
Tu klusumā gaidīji mani
Kur krāšņākie ķirši
Ziedlapas klēpī Tev bēra
Vai jūti pirmo vēja pieskārienu
Tas esmu es kas nāk
Es šoreiz garam neiešu
Zinu Tu gaidi mani
Jo skaistāko vēstuli
Sniegā rakstīji man!