Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Bet Tu vēl joprojām klusē

iemāci mani dzīvot...
bezspēkā iekliedzas mokošā dvēsele
Iemāci mani dzīvot!
no straujās elpas sareiba galva,
bet sirds... tā nespēkā dveš
iemāci mani dzīvot...
Nu jau es jūtu,
kā sirdspuksti lēnītēm stājas,
kā dvēsele elso un raud
Tu klusē...
Tu nesaki vairs nekā
Bet lūdzu es Tevi,
kamēr nav vēl par vēlu,
kamēr vēl pēdējiem spēkiem es pastāvu te,
Iemāci mani dzīvot..!
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-07-14 15:46 
Puse uz pusi. Varēja būt krāsaināks dialogs. Šis man atgādina lēnas tvaika
lokomotīves bremzēšanas ceļu.
 evanescence1213  2004-07-14 18:01 
baigi labi1 Cool! tu esi iists dzejnieks(iece)!:)))))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?