Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nāc!
Nāc, aizdedzies uz lūpām manām,
Skauj, turi stipri, nelaid vaļā. Tik sen jau es pie tevis nāku, Tik sen jau esmu tavā varā. Ja arī neuzdrošinies, tev saku: Mēs abi Pasaul`s dvēseles, Kā ogles, kad viens otram blakus, Kā zvaigznes, tālums auksts kad sķir. Tu vari brīvāks būt par vēju Vai lietus, veldzi dāvājošs; Es būšu tava dateļpalma, Kas saldos augļus dāsni dos. Ir kāpas, pakļaujas kas vējam, Bet tuksnesis- viens, nemainīgs. Ja mēs viens otra sapņa daļa,- Mēs zinām,- tas mūs nepievils.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|