Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Svētums
Svētā govs mierīgi gremo
Atgremo pasaules skumjas. Gremo tā dienu gremo tā nakti: Acis tai miklas un dumjas. Svētelis pašā skursteņaa galā Ievijis dzimtas pavardu sev. Acis un knābis vērsts apvāršņa malā Rudeņus, ziemu atstājot tev. Svētais tēvs grēcniekiem atlaiž grēkus Pārmetot krustus noliektām galvām Sargājot gaišos no tumšajiem spēkiem: Iedodt svētumu viņiem par balvu. Jūtos kā svētītais darbdienas zirgs, Svēdienās velkot ikdienas nastas. Baznīca, saeima, govis vai tirgus.. Galvā man domas skumjas un prastas..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|