Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Plūdenis
glāsmaini līstošos vakara saules staros
nosarkst augstkalnu kailās krūtis, ievītas rožainu mākoņu boa, klusi tirpstot zem klīstošā, nekautrā vēja glāstiem, smeldzīgās ilgās pēc vakara stāstiem... ...par pilsētu tālumtālumā zilā, par ielu ar kastaņu svecēm, kur stājas kāds skrējiens un laiks, par misiņa vējrādi vecu, kas skrapstēdams salutē plūdu vējam, par logu nama augšējā stāvā, kur staro meitenes vaigs. krēslainā istaba, caurvējam pakļauta, mana mirkļa pasaule, mana atslēga, mana šodiena sudrabā līstošos mēnesgaismas stāstos! nekautro pirkstgalu skarti, ilgās notrīs kailie pleci, atdevīgi izvirst smaržīgais klēpis siltas dvesmas dziļajos glāstos. tu atver acis – un nav vairs neviena! vai maz bija? pār māju jumtiem vējš kā kaķis aizlinkā, ir atkal miers un klusums tavā istabā... ...bet tikmēr zilā tālumtālumā sāk brāzmas vērpties citā sapņu birztalā. Vēl nesadzija.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|