Krusas grauds
Mazs krusas grauds
tiek zemē spļauts.
Mālos dziļāk grimst,
ausktums rimst.
Viņš raud un kūst,
uz pusēm lūst.
Un atspulgā noskatās,
kā sairst drumstalās.
Pārtapis rasas pilienā,
skumju pieneni mierina.
Un kautru rītu cer -
kaut krusa lītu.
Lai apskautu sev mīļos
un kopā būtu visos brīžos.
Viedokļi par dzejoli |
Plaanpraatinjsh |
2009-01-18 09:15 |
Varēji jau nu to vulgāro "...spļauts..." nelietot,tas sabojā visu dzejoli,bet citādi patika. |
klusaisMiileetaajs |
2009-01-18 10:07 |
Mazs puisītis pie zemes kļauts,
Tas apčurāts, tam virsū spļauts...
Tā būs katram, kurš stāsies nacionālboļševikos!
:))) |
diletants |
2009-01-18 11:26 |
Cik smuki - kautrs rīts (laikam pēc pirmās nakts),un tas ausktums arī kā svešzemju putns atlidojis...:)) |
ne_jau_taa |
2009-01-18 14:02 |
Autors ir labs dabas vērotājs.Skaisti:) |
Steisija |
2009-01-18 16:14 |
par pienenēm vien, lai gan dzejolis smuks..... |
ehidna |
2009-01-18 16:19 |
Krusas grauda mīlestība..:) |
assortina |
2009-01-18 18:10 |
Var jaust, ka autoram patīk pienenes!:) Tāds ļoti romantisks! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|