Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Krusas grauds

Mazs krusas grauds
tiek zemē spļauts.

Mālos dziļāk grimst,
ausktums rimst.

Viņš raud un kūst,
uz pusēm lūst.

Un atspulgā noskatās,
kā sairst drumstalās.

Pārtapis rasas pilienā,
skumju pieneni mierina.

Un kautru rītu cer -
kaut krusa lītu.

Lai apskautu sev mīļos
un kopā būtu visos brīžos.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2009-01-18 09:15 
Varēji jau nu to vulgāro "...spļauts..." nelietot,tas sabojā visu dzejoli,bet citādi
patika.
 klusaisMiileetaajs  2009-01-18 10:07 
Mazs puisītis pie zemes kļauts,
Tas apčurāts, tam virsū spļauts...
Tā būs katram,
kurš stāsies nacionālboļševikos!
:)))
 diletants  2009-01-18 11:26 
Cik smuki - kautrs rīts (laikam pēc pirmās nakts),un tas ausktums arī kā svešzemju
putns atlidojis...:))
 ne_jau_taa  2009-01-18 14:02 
Autors ir labs dabas vērotājs.Skaisti:)
 Steisija  2009-01-18 16:14 
par pienenēm vien, lai gan dzejolis smuks.....
 ehidna  2009-01-18 16:19 
Krusas grauda mīlestība..:)
 assortina  2009-01-18 18:10 
Var jaust, ka autoram patīk pienenes!:) Tāds ļoti romantisks!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?