Šķiršanās.

Es šodien, ceptus kartupeļus ēdot, sapratu-
Ar divām dzīvot vairāk negribu!
Un arī tauta sačukstēties sāk pa kaktiem:
-Šis dzīvo līdzekļiem ne pelnītiem, bet zagtiem!
Nav mūsu dienās šikot prāta darbs-
Tā augu dienu māca premjers drūms un skarbs.
Un tāpēc bruneti es tautās palaidīšu,
Bet pats ar melnīgsnējo visu izdarīšu,
Kas darāms būs gan vasarā, gan ziemā,
Kad kopā brauksim copēt, sēnēs, ciemā,
Gan tad, kad apakšā tai pagulšos,
Ja dieviņš spēku vien un izturību dos!
...Tā otrā arī pakaļ man kā sunīt`s skrēja,
Un tomēr naudas kaudzi paģērēja,
Jo bieži slimoja ar neskaitāmām vainām
Par spīti tam, ka orgānus tai mainām
Tik daudzi ārsti laiku pavadīja
Tai laikā skaistajā, kad cerība un mīla bija!
Bet tagad, mīļā, gribu es no tevis šķirties,
Jo grūti ir ar divām dzīves jūrā irties.
Vairs naktīs negulēsi blakus man, aiz sienas...
Nekas, nav citam mašīnas pat vienas !