Par Jāni Liepiņu

Reiz dzīvoja Jānis Liepiņš
Uz mūsu zemes šīs,
Un godīgi jums jāteic,
Viņš tagad arī dzīvs.
Tam bija sieva Ance,
Tiem bija bērni trīs,
Vai savējie, vai kaimiņa,
Kas to vairs sapratīs?

Jānis ara zemi
Dzimtā kolhozā,
Tam bija govs un cūkas
Kūtī, aizgaldā.
Viņš reizēm zaga miltus,
Un reizēm iedzēra,
Bet tomēr visā visumā
Šim naudas pietika.

Kad nāca juku laiki,
Un lielā Atmoda,
Uz barikādēm Jānis
Bija priekšgalā.
Par savu dārgo Dzimteni
Tam nebij žēl nekā,
Ar savu čomu Vaņu
Tie glāzes pacēla
Par Brīvību, par Tēvzemi –
Kas tā par jauku jušku!
Par Dzintarjūru dziedāja,
Un arī par Katjušu.

Un Jānis teica Vaņam,
Uz pleca uzsitot-
Tu arī esi Janka,
Un kas gan nesaprot?
Tu cīnījies par Brīvību
Tieši tā kā es,
Pateicību dabūsi
No manas Dzimtenes!

Laiki ātri mainījās,
Nav vairs kolhoza,
Nedzird laukā rūcam
Neviena traktora,
Nemauj kūtīs govis,
Neiet ganībās,
Daudzviet lauku sētas
Tukšas , pamestas.

Abi Jankas sadūšojās,
Aizbrauca uz stroikām,
Tur viņiem koka vagoniņā
Bija savas koikas.
Tie cēla villas biezajiem,
Naudu pelnīja,
Bet apkārt visur auga
Baigā dārdzība…

Un Jānis teica Vaņam,
Paklau, metam mieru,
Laižam pāri dīķim!
Un nobučoja sievu.
Bet Vaņam vīzu prasīja,
Projām nelaida,
Un tā viņš mājās palika,
Bet Jānis aizbrauca.

Dziļos laukos Īrijā
Tas šampinjonus grieza,
Smagi ir, bet kas par to?
Dzīve vairs nav liesa!
Sievai kažoks, bērniem dators,
Bet visbiežāk nauda.
Apziņa, ka viņiem ir -
Jānim liela bauda.

Tālā zemē , svešumā
Grūti vientnē.
Ieskatījās Jānis
Kādā polietē.
Tā vāra Jānim pusdienas,
Šis viņu spiež pie krūts;-
Beidzot ir, kas saprot,
Cik tam darbs ir grūts!

Ance slauka asaras,
No Jāņa nav ne miņas!
Kas ar mums nu notiksies,
Ja paliksim bez viņa?
Un kamēr Jānis atdusas
Pie savas poļu kraņas,
Ance žigli aizlaižas
Pie kaimiņa… pie Vaņas…

Un nemaz nav jādomā,
Kur morāle un tikums.
Jāņa te tik sen jau nav,
Bet pie Vaņas - siltums.

Dievs lai svētī Latviju,
Mūsu Tēviju!
Bet cik daudzi Jāņi
Brauc uz Īriju?
Cik tas ilgi turpināsies,
Nevienam nav ne jausmas.
Vai tad tā ir Brīvība?
Tās ir tīrās šausmas!