Cūkas Aizgaldā...

Aiz galda, aiz galda..
Visi gudrie - aiz galda!
Aizgaldā, aizgaldā..
Sēž pārējie visi -aizgaldā!

Aizgalda- aizgaldā..?
No turienes mūs vadīja,
No turienes mūs baroja.
No turienes- leģendas radīja,
Ka visiem jāsaiet - aizgaldā!
Ka labi ir dzīvot pusbadā,
Jo barība brīva ir - aizgaldā!
Un smieklīga nauda ir jāmaksā!
Tupiet - jūs cūkas, aizgaldā,
Neslieniet šņukurus brīvībā!
Jo brīvie sprāgst badā.. mežmalā!
Cik jauki ir sūdos aizgaldā!
Tur guli un nekas nav jādomā!
Pie galda Mēs sēžam un domājam:
Kā samīļot cūkas tai aizgaldā.
Jau aptrūkties sāk mums barība..
Ko cūku speķis mums gādāja.
Tās vārgākās - rijīgās
Jākauj būs nost,
Pie galda sēdošiem, lai būtu
Ko kost!
Tad atskrien dakteris-slakteris,
Saucot, ka aizgalds ir sabrucis!
Un stulbās cūkas mūk kviecot prom,
Kā tagad citas vietā, lai ron ?
Ko darīt, ko darīt, kā būt?
Būs sūdi!
Ikkatrs to jūt...