Manai Latvijai /veltījums 13. janvāra notikumiem/

autors: kodax [dzejoļi]

Es tevi mīlu,
Kā bērns mīl māti,
Tevis vienmēr ir par maz!

Lai kur es būtu,
Slāpstu pēc Tevis,
Kā bērns pēc savas māmiņas.

Grūtajos brīžos
Skatos Tev acīs un redzu,
kā mīli Tu mani.

Un tagad viss otrādi -
Tu raudi klusi,
Jo sirds Tava piekususi.

Pļauka pēc pļaukas
Kā nātres dzeļ,
Vaimanā mana zeme.

Piedod, Latvija,
Saviem bērniem,
Kuri neapzinās, ko dara!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2009-01-15 06:59
Tāds... līdz galam neiznēsāts...:P
Plaanpraatinjsh	2009-01-15 09:06
Domā kaut ko gaišu,par pirmo mīlestību,vai.
kodax	2009-01-15 10:38
Skaties, vai Tev iznēsāts, Vējslota!
klusaisMiileetaajs	2009-01-15 10:41
Es personīgi nesaprotu, par ko visi visapkārt te gaudo. Ne kara, ne bada, ne epidēmiju taču Latvijā nav! :)
Buorda	2009-01-15 11:24
Izklausās, ka mīli...pats neko negribot dot....tik lūdzot piedošanu.......
Buorda	2009-01-15 11:29
Tagad ir otrādi......Varbūt mātei vajag tevi??
tavssargs	2009-01-15 11:33
Nodevējus nošaut!
ne_jau_taa	2009-01-15 13:54
Dzimtenes mīlestība ir brīnišķīgas jūtas. Es tās vēl atceros...reizēm...
kodax	2009-01-15 15:48
Buorda, mans ieguldījums ir diezgan liels! Savlaik strādāju restaurācijā un man ļoti smagi noskatīties uz to, kā tiek iznīcināta vēsture... Mātei vajag mīlestību un ne tikai manu, bet visu bērnu!
assortina	2009-01-15 19:25
Es arī reizēm atceros tās skaistās jūtas!!!
kwazimorda	2009-01-15 20:21
Šito nesaprast man.Vienīgais,ko esmu mīlējis ir -iedzert...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!