Rīts- ohoho!

Ir rīts.
Ir priecīgs šis rīts.
Vēl tumsas plīvurā tīts.
Skanoša klusuma piepildīts.

Es izeju oho ielās,
Kur jau daži varoņi tiecas
Pēc izmaiņām sevī un tevī,
Vērst pasauli labāku sliecas.
Kāds grimst dziļā depresijā
Par mīlu, kas atstāj tik sāpes,
Ka laimes maiss debesu mijā
Tam caurs bijis... Vai vīns to lāpīs?
Kāds cits nebeidz dūres vīstīt,
Tā gribas tam valdību šķīstīt:
Ja nesaprata Viņi ar labu,-
Rīt tiem nesēdēt kasot tik nabu!
Kāds cits savā dienasgrā`matā
Visu priekam anekdoti stulbu drukā,
Un apmierināts projām steidzas...
Nu un kas, ja jums saprast nepaveicas!?
Kāds cits raud par bezmiega murgiem,
Ka nakts tam ir aiznesta netā...
Kāds, kam pēdējā diena būs darbā,
Jau cepuri iztēlē ņukā...

Te skatos es pulkstenī savā,
Jau stunda kā veltīta pantiem!
Un zinu,- par vārdiem šiem, tukšiem,
Lidos... petardes dārziņā manā...